Tradicionāli par vienu no efektīvākajām apkures sistēmām tiek uzskatīti siltumsūkņi, kuri Latvijā uzstādīti jau aptuveni 7000 mājsaimniecībās. Tomēr jāatzīst, ka arī tiem ir savas būtiskas nepilnības, kuras siltumsūkņu īpašnieki sevišķi izteikti izjutuši tieši šoziem. Aukstumam saglabājoties vēl pat marta mēnesī, izdevumus palielinājis arī ievērojamais elektroenerģijas patēriņš.
Mājsaimniece Aija Murde atklāj, ka saskārusies ar vēl vienu problēmu — siltumsūkņa lietderības koeficienta krišanos. Savukārt siltumsūkņa īpašnieks Gvido Rasmanis atklāj, ka zemes siltumsūkņa efektivitāte ir tiešā mērā atkarīga no ienākošās temperatūras. „Tātad nav noslēpums, ka daudziem māju īpašniekiem, kurās uzstādīti siltumsūkņi, ziemas beigās vai pavasara sākumā, ienākošā temperatūra ir kritiski zema.” Viņam piekrīt Sauleskolektors.lv tehniskais direktors Dainis Millersons: „Ja mums ir tāda gara ziema kā šogad, kad visu martu ir sals, un siltumsūknis tikai dzesē un dzesē zemes kontūru, tad, protams, ka rēķini pieaug.”
Tas nozīmē, ka pat neiestājoties aukstai un garai ziemai, bet vienkārši kāpjot elektroenerģijas cenai, siltumsūkņu sistēmas var izrādīties nebūt ne tik izdevīgas un efektīvas, kā sākotnēji cerējuši to īpašnieki vai uzstādītāji.