Daudziem vecvecāki, tuvāki vai tālāki radi – parasti gados vecāki cilvēki – dzīvo viensētās vai ciematos, kur privātmājās nekad nav bijusi ierīkota centrālapkure. Šādās ēkās apkure tiek nodrošināta ar vairāku krāšņu un sildmūru palīdzību.
Kā kurināmais tiek izmantotas briketes vai malka, kura ir savlaicīgi jānopērk, jāsazāģē, jāsaskalda, jāieved šķūnī. Tur malkai vienu vai vairākus gadus jāžūst, un gala rezultātā vēl pirms kurināšanas tā jāienes līdz attiecīgai krāsnij. Tas viss ir ļoti darbietilpīgs process, kas prasa daudz spēka un enerģijas. Tādēļ par dažām no šīm darbībām vai pat katru no tām sirmgalvji maksā atsevišķi.